2017. gada koks – parastā priede

Latvijas dendrologu biedrība par 2017. gada koku ievēlējusi parasto priedi Pinus sylvestris.

Šoreiz lielā vienbalsībā gada koka godā ticis viens no Latvijā visplašāk sastopamākajiem un zināmākajiem kokiem, kas arī ir simbolisks daudzējādā ziņā.

Parastā priede ir liels, līdz pat 45 m augsts, mūžzaļš priežu dzimtas koks, kas Latvijas klimatā var sasniegt vismaz 400 gadu vecumu, ir ziņas arī par 470 gadu vecām un pat vēl vecākām priedēm. Priedes zied maijā vai jūnija sākumā, savukārt sēklas nogatavojas nākamā gada oktobrī, bet no čiekuriem izbirst tikai pavasarī – divus gadus pēc apputes. Priedei ir plaša ekoloģiskā amplitūda – tā var augt gan kūdras augsnēs, gan minerālaugsnēs, augstajos un pārejas purvos, gan arī kāpu biotopos. Aug tīraudzēs un piemistrojumā, valdošā koku suga sila, lāna, mētrāja, slapjā mētrāja, grīņa un purvāja meža augšanas apstākļu tipos. Lai arī meža platības, kurās valdošā suga ir parastā priede pēdējos gados strauji samazinās, tā tomēr joprojām ir viena no galvenajām mežus veidojošām sugām Latvijā – dažādos avotos atrodamie dati svārstās robežās no 28% līdz 34% no mežu kopplatības valstī. Ņemot vērā, ka 1935. gada un pat vēl 70-to gadu dati uzrāda aptuveni vienādu parastās priedes kopplatības procentu – aptuveni 53%, priedes audžu samazināšanās tendence ir acīmredzama. Šeit jāpiemin arī satraucošā, pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdamā, mežizstrādātāju vēlme samazināt priedes cirtmetu no 101 uz 81 gadu, kas ļaus cirst aizvien jaunākas priežu audzes, priežu mežu platībām valstī turpinot samazināties.

Priežu mētrājs pie Žīguriem Foto: D. Krasnopoļska

Tomēr ne jau tādēļ dendrologi tik vienbalsīgi šo koku cēlusi gada koka godā. Dendrologi, dibinot Latvijas dendrologu biedrību 1991 gadā de facto (1996 gadā de iure), priedi  izmantojuši, veidojot biedrības logo. Lai arī ar nelielu nokavēšanos, šādi tiek atzīmēta biedrības dibināšanas apaļā gadskārta.

Foto: G. Leiburgs

Parastās priedes areāls ir ļoti plašs – tā sastopama visā Eirāzijā no Pireneju kalniem Rietumeiropā un Skandināvijas pussalas ziemeļiem līdz pat Mazāzijai dienvidos, Sibīrijai un atsevišķiem, izkaisītiem areāla fragmentiem Aizbaikālā un Tālajos Austrumos. Parastā priede šajā milzīgajā teritorijā nav bioloģiski un ekoloģiski viendabīga, un ne visur tā sastopama ka izcili taisni mastu koki (tā sauktā Rīgas priede). Ziemeļskandināvijā un Karēlijā sastopama Lapzemes priede – varietāte ar šauru vainagu, blīvāk sakārtotām skujām un lēnāku augšanas gaitu. Areāla rietumu daļā – Vācijā un Francijā augošās parastās priedes stumbri parasti ir līki un zaraini, atsevišķas Vācijas sēklu izcelsmes meža kultūras, kas maz atgādina acij tik ierastās priežu audzes, saglabājušās arī Latvijā.

Tikpat plaša ir parastās priedes saimnieciskā nozīme. Bez kokmateriālu ieguves un izcili ainaviskās vērtības priedes agrāk tika izmantotas doru izciršanai meža dravniecībai, kā arī sveķu ieguvei ķīmiskajai rūpniecībai un darvas ieguvei no celmiem.

Ja ir radusies vēlme savā piemājas kolekcijā iestādīt arī parasto priedi, bet apzināties, ka tik lielam kokam vietas tomēr nav, var kādā no Latvijas kokaudzētavām izvēlēties ko mazāku un kompaktāku – parastās priedes šķirnes ‘Watererii’, ‘Fastigiata’, ‘Argentea Compacta’, ‘Jogeva’ u.c. Parasti šādas zemās šķirnes tiek iegūtas no raganu slotām, kas veidojas priedes zaros pumpuru mutāciju rezultātā kā kompaktas, zaļas bumbas. Arī Latvijā notiek darbs pie šādu raganu slotu materiāla apzināšanas un ievākšanas (Kalsnava u.c.) ar mērķi veidot jaunas vietējās dekoratīvās šķirnes.

Ja priedes stumbra apkārtmērs 1,3 m augstumā virs sakņu kakla sasniedz vai pārsniedz 250 cm, tas ir valsts nozīmes dabas piemineklis – dižkoks. Par valsts nozīmes dižkokiem tiek atzītas arī priedes, kuru stumbra garums ir vismaz 38 m. Dabai draudzīgākās pašvaldībās ir individuāli noteikti vietējas nozīmes dižkoku parametri, kur šie izmēri var būt arī mazāki. Latvijas dendrologu biedrība aicina ziņot par jums zināmām priedēm – dižkokiem, datus iesniedzot Latvijas dendrologu biedrībai, Dabas aizsardzības pārvaldei vai vietnē dabasdati.lv!

Pēteris Evarts-Bunders, dendrologs, Latvijas dendrologu biedrības valdes loceklis

Priedes raganu slota Foto G. Leiburgs

Priede

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Baložu ‘palmu priede’ ar īpatnēju vainagu Foto: A. Svilāns

Pārpublicēts no dendrologi.lv

Lai pievienotu komentāru, vispirms ir jāielogojas portālā