Ogu lasāmie kombaini - aicinājums aizliegt un Somijas pieredze

Ilgvars Zihmanis

2017. gada 2. janvārī portālā manabalss.lv tika sākta parakstu vākšana par ogu lasīšanas kombainu aizliegšanu dzērveņu lasīšanā, jo tā tiekot izraustītas mētras, kas neatjaunojas tik ātri. Tad kā tur īsti ir ar šiem kombainiem? Un ko par to saka somu pētnieki?

Aizlieguma aicinājums gan attiecas tikai uz dzērvenēm, nepieminot citas meža ogas - mellenes un brūklenes. No vienas puses - ogu lasīšanas kombaina garie plastmasas vai metāla zari tiešām ir piemēroti mētru raustīšanai, sevišķi tad, ja kombains tiek lietots ātri un nesaudzīgi. Un arī padomju laikos šādi rīki bija aizliegti. Taču no otras puses - Zviedrijā, Somijā un Igaunijā ogu lasīšanas kombainus izmantot drīkst, pie kam dzērveņu lasīšana nav nekāds izņēmums.

Ogu kombains

Jāsaka, ka Somijā ogu lasīšanas kombainu izmantošana arī raisa strīdus. Tur tiek izmantoti ne tikai mums zināmie rokas kombaini, bet arī metāla grābekļiem līdzīgi rīki garos kātos. Lai ieviestu skaidrību šajā jautājumā, somu pētnieki O. Manninen un R. Peltola veica zinātnisku pētījumu par ogu lasīšanas metožu ietekmi uz mētrāju ražību Somijas ziemeļdaļā, kura rezultātus 2013. gadā publicēja žurnālā "Silva Fennica". Ar pētījuma kopsavilkumu angļu valodā var iepazīties šeit: http://www.silvafennica.fi/article/972. Tiesa gan, pētījumā tika apskatītas vienīgi mellenes, brūklenes un vistenes. Dzērveņu lasīšana pētīta netika.

Somi izmēģināja trīs ogu lasāmo kombainu pielietošanas veidus. Pirmais - mums zināmais plastmasas rokas kombains. Otrais - metāla "grābeklis" garā kātā. Savukārt trešais veids bija īpaši nesaudzīgs - lai pārbaudītu pieņēmumu par mētru izraustīšanu, pētnieki ar spēku vilka cauri mētrājiem metāla "grābekli", piespiežot to līdz pat sūnām, pie kam divreiz pēc kārtas. Kombainu izraustīto augu daudzums tika izmērīts, bet ievāktās ogas - saskaitītas un nosvērtas. Pēc tam pētnieki novērtēja mētrāju ražību divus gadus pēc kārtas.

Rezultāti izrādījās visai interesanti - kombainu izmantošana mētrāju ražību neietekmēja. Pat ne nesaudzīgā izgrābšana ar spēku, kas izrāva ap 7% augu biomasas. Lai nodarītu būtiskus zaudējumus melleņu ražībai, vajag izpostīt vismaz 20% mētrāju. Pie kam augi daudz sāpīgāk reaģē uz postījumiem pavasarī, nevis ogu sezonas laikā. Pētnieki sprieda, ka postījumi, ko ogu lasāmie kombaini nodara mētrājiem, varētu būt salīdzināmi ar mētrāju daudzumu, ko barojoties apēd meža dzīvnieki. Tiesa gan, somi atzīmēja, ka viņu pētījumi ilguši vien divus gadus, tātad tikai īstermiņā.

Vēlreiz atcerēsimies divas lietas. Pirmkārt - dzērvenes somu pētījumā netika apskatītas. Bet otrkārt - Skandināvijā dzērvenes ar kombainiem lasīt drīkst. Ko no tā varam secināt? To, ka ogu lasāmie kombaini patiesībā "nav tik melni, kā tos mālē", bet, ja dzērvenāji tiek izpostīti, tad pie vainas ir nevis kombaini, bet gan dzērveņu lasīšanas kultūra. Un te nu savukārt nekādi aizliegumi nelīdzēs. Tādēļ - ievācot dzērvenes, cienīsim arī mētrājus, kas mums tās dāvina!

Komentāri
Kamikadze
06.01.2017. 08:18
He, he, ilustratīvais attēls ir spoguļattēlā! Bet raksts lielisks! Nevis tā kā tiem kas vāc parakstus balstoties uz plikām emocijām!

Lai pievienotu komentāru, vispirms ir jāielogojas portālā