Sargāsim Cenas tīreli

Biedrības par Zaļu pierīgu un Mārupes novada un Olaines novada iedzīvotāju iniciatīvas grupas

ATKLĀTA VĒSTULE

Mārupes novada domei
Olaines novada domei
Lielrīgas Reģionālai vides pārvaldei
Reģionālās attīstības un vides aizsardzības ministrijai
Saeimas Tautsaimniecības komisijas Vides apakškomisijai

Cenas tīrelis agrāk bija lielākais Latvijas purvu masīvs.[1] Unikālā dabas vietas platības kūdras ieguves rezultātā ir samazinājusies vairāk nekā par pusi. No Latvijas ievērojamākā purva (8983 ha) saglabāta samērā neliela daļa dabas liegumu „Cenas tīrelis” (2133 ha) un „Melnā ezera purvs” (317 ha) teritorijā.

Image

Ievērojot serificētu dabas ekspertu Ineses Silamiķeles un Rolanda Lebusa atzinumus par paredzamās kūdras ieguves Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā ietekmi uz dabas vērtībām, kuros minēts, ka:

1)    Dabas liegums „Cenas tīrelis” iekļauts starptautiski putniem nozīmīgo vietu (PNV) sarakstā. Tomēr dabas lieguma robeža nesakrīt ar PNV robežu. Šādas teritorijas, kur PNV robežas aptver plašākas teritorijas nekā Latvijā noteiktās īpaši aizsargājamās teritorijas, ir vairākas (28) un pret Latviju 2007. gada 27. jūnijā tika uzsākta pārkāpuma procedūra lietā Nr.2007/2189. Lai zinātniski izvērtētu, kurām teritorijām nepieciešamas robežu izmaiņas, 2008.-2009. g. Latvijas Dabas fondā tika realizēts projekts “Eiropas Padomes Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību izpildes nodrošināšana Latvijā”. Tā rezultātā ir ierosināts paplašināt arī dabas lieguma “Cenas tīrelis” robežas (sk. shēma)[2]

2)    Tieši robežojoties, ārpus dabas lieguma administratīvajām robežām, atrodas vēl apmēram 350 ha Cenas purva platību, kurās tiek plānots iegūt kūdru. Ņemot vērā, ka dabas liegums “Cenas tīrelis” atzīts gan par Natura-2000, gan starptautiski putniem nozīmīgu vietu, būtu lietderīgi šo, vēl mazskarto purva platību, pievienot dabas liegumam. Tādējādi tiks novērsta būtiskam apsaimniekošanas pasākumam – meliorācijas ietekmes neitralizēšanai, principiāli pretēja darbība tajā pašā purva masīvā un salīdzinoši nelielā attālumā – jaunu susināšanas grāvju izveide kūdras ieguves vajadzībām. Vienlaikus dabas lieguma robežas tiks optimizētas un izlīdzinātas atbilstoši reālajai situācijai dabā.

3)    Īpaša nozīme ir Cenas purva putnu faunai, par kuru zināms salīdzinoši daudz. Dažādu laiku pētījumos te konstatētas 26 Latvijā īpaši aizsargājamas un Eiropas Padomes Putnu direktīvas pielikumu sugas, no kurām liecības par to klātbūtni pēdējos 50 gados ir par 19 sugām vismaz 8 no tām ir purviem specifiskas, kas ligzdo tikai purvos, vai purvos ligzdo lielākā populācijas daļa. Daļa īpaši aizsargājamo putnu sugu, kas novērotas ekspedīcijās, ligzdo purvu aptverošajā meža joslā tiešā purva tuvumā, bet purvā medī vai barojas.

4)    Paredzamā susināšanas grāvju izveide ir principiāli pretējs pasākums dabas liegumā īstenotajai hidroloģiskā režīma stabilizēšanai, kas apdraudēs neiznīcināto ES nozīmēs aizsargājamo biotopu platību kvalitāti gan lieguma „Cenas tīrelis” aizsargjoslā, gan lieguma teritorijā. [3]

Pretstatā ekspertu ierosinājumam uz veikto pētījumu secinājumu zinātniskā pamata paplašināt aizsargājamo teritoriju  PNV faktiskajās robežās, Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darba ziņojumā atrodam cinisku un skaidru norādi, kas liecina, ko nozīmēs kūdras ieguves lauku paplašināšana: „...purva nosusināšana derīgā izrakteņa izstrādes procesā rada putniem nelabvēlīgus apstākļus ligzdošanas un barošanas vietām...”[4]

Mēs uzskatam, ka kūdras atradņu ierīkošana nevar būt attaisnojums, lai iznīcinātu Starptautiski putniem nozīmīgu vietu, ja arī tā resorisku un atsevišķu uzņēmumu biznesa interešu dēļ pagaidām nav ietverta aizsargājamā teritorijā „Cenas tīrelis”.

Ir nepieļaujama 344 hektāru Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopu, kas veido joslu ap liegumu „Cenas tīrelis”, iznīcināšana.[5]

Atzīmējot

a)     to ka Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā nav norādīts argumentēts pamatojums vairāku ES nozīmes prioriatāri aizsargājamo biotopu neatgriezeniskai iznīcināšanai 311 hektāru lielas platībā,

b)    kā arī apzinoties to, ka ES nozīmes aizsargājamo biotopu platību samazināšanas un NATURA – 2000 Dabas aizsardzības plāna rekomendāciju neievērošanas rezultātā nelabvēlīgu pārmaiņu iestāšanās gadījumā, kā arī starptautiski putniem nozīmīgu vietu degradēšana var izraisīt starptautisku sankciju ierosināšanu pret Latvijas valsti,

mēs:

1)    Kategoriski iebilstam pret kūdras ieguvi dabas liegumam „Cenas tīrelis” tieši piegulošajās nepārveidotajās dabas teritorijās, kas faktiski nozīmē Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopu iznīcināšānu un kuras pēc Latvijas dabas fonda veiktajiem pētījumiem atbilst starptautiski putniem nozīmīgu vietu kritērijiem. 

2)    Pieprasam dabas lieguma „Cenas tīrelis” palielināšanu līdz aizsargājamo biotopu un starptautiski putniem nozīmīgas vietai atbilstošo teritoriju faktiskajām robežām (t.i. teritorijas, kuras tika ieteikts pievienot liegumam, izstrādājot lieguma „Cenas tīrelis” dabas aizsardzības plānu).

3)    Pieprasam nepieļaut kūdras izstrādes vietas ierīkošanu purvā starp Jaunmārupes ciematu un Jaunmārupes – Olaines ceļu, jo minētā vieta ir tuvākā Jaunmārupes ciematam piegulošā dabas pamatnes teritorija, ko atbilstoši Mārupes novada teritoriālajam plānojumam paredzēts izmantot mežsaimniecībai, kā arī purvs ir saimnieciski neskarts un lielā platībā to aizņem ES nozīmes prioritāri aizsargājamais biotops  „Neskarti augstie purvi” (kods:7110*)

4)    Atbilstoši ES Biotopu direktīvai valstī ES nozīmes aizsargājamo biotopu platību nav pieļaujams samazināt, tāpēc projektā paredzētā 344 ha aizsargājamo biotopu un tajā skaitā 311 ha prioritāri aizsargājamo ES nozīmes biotopu iznīcināšana ir uzskatāma par būtisku ES nozīmes aizsargājamo biotopu aizsardzības neievērošanu, kas nonāk pretrunās ar ES Biotopu direktīvā paustajiem pricipiem. Ievērojot, ka biotopa likvidēšana paredzēts veikt kompaktā teritorijā,  kas veido vienu kompleksu ar NATURA 2000 teritoriju „Cenas tīrelis”, šādu rīcību uzskatām par būtisku vides aizsardzības labās prakses pārkāpumu par kuru ziņosim ES Komisijas Vides ģenerāldirektorātam.


[1] ATZINUMS par dabas vērtībām kūdras ieguves lauku paplašināšanai paredzētajās teritorijās un plānotās darbības ietekmes zonā Mārupes novada Mārupes pagastā, Babītes novada Babītes pagastā,

Olaines novada Olaines pagasta Cenas purvu masīvā. Vaskulāro augu, mežu un virsāju, purvu,

zālāju, jūras piekrastes biotopu eksperte, Dr. ģeogr. Inese Silamiķele (sertifikāts Nr. 019, izsniegts 18.06.2010, derīgs līdz 17.06.2013.) – 19.lpp. - 2.lpp.

[2] Eksperta Rolanda Lebusa (eksperta sertifikāts Nr. 005; sertifikāts izsniegts 14.05.2010, derīgs līdz 13.05.2013) atzinums par paredzamo kūdras ieguvi Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā. 2. attēls. IVN procesa ietvaros izvērtējamā purvu daļa ar dabas liegumu un PNV robežām.– 9. lpp.

[3] Eksperta Rolanda Lebusa (eksperta sertifikāts Nr. 005; sertifikāts izsniegts 14.05.2010, derīgs līdz 13.05.2013) atzinums par paredzamo kūdras ieguvi Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā – 2.,3. lpp.

[4] Ietekmes uz vidi novērtējumam kūdras ieguves lauku paplašināšanas Mārupes novada Mārupes pagasta, Babītes novada Babītes pagasta un Olaines novada Olaines pagasta teritorijās. Darba ziņojums. Rīga 2015.  -  46. lpp.

[5] Biotopi „Neskarti augstie purvi” (kods:7110*) iznīcināti – 288 ha, „Purvaini meži” (kods:  91D0*) iznīcināti – 23,5 ha.). „Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās” (kods: 7120) iznīcināti – 33 ha, t.i. kopā – 344,5 ha. Atzinums par mežu un purvu biotopiem, vaskulārajiem augiem kūdras ieguves lauku paplašināšanai paredzētajās teritorijās un plānotās darbības ietekmes zonā Mārupes novada Mārupes pagastā, Babītes novada Babītes pagastā, Olaines novada Olaines pagasta Cenas purvu masīvā. Sugu un biotopu eksperte Dr.ģeogr. Inese Silamiķele (vaskulāro augu, mežu un virsāju, purvu, zālāju biotopu eksperta sertifikāts Nr.019., derīgs līdz 01.07.2018.) – 10-12.lpp.

Lai pievienotu komentāru, vispirms ir jāielogojas portālā