Zaļais pārgājiens uz Cenas tīreli

Autors: Aivars Jakovics

Ap sešiem no rīta pa logu rūtīm ritmiski bungoja lietus. Pieredze rāda, ka šādos laika apstākļos mēdz izdoties ļoti labi pasākumi... Gluži tāpat, kā vēsturē skarbi apstākļi cilvēkus saliedē. Tā tas bija pirms 98 gadiem, no Bermonta atbrīvojot Rīgu, tā tas ir arī šodien...

Image

Lietus salīdzinoši tik viegli pievarāms - atliek uzvilkt tikai piemērotu apģērbu un doties ceļā labā kompānijā! Plkst. 8 sapulcējāmies Jaunmārupē pie mūzikas un mākslas skolas un sešu automašīnu kolona ieslēgtām gaismām traucās pa zemes ceļu cauri laukiem un mežiem līdz Pīļukalniņam.

Pēc savstarpējas iepazīšanās, devāmies uz Cenas tīreli. Ceļš līdz purvam gana dubļains, bet gumijas zābaki nodrošina patīkamu brišanu un tālumā virs purva paveras gaiša debess josla. Ceļa posmā līdz dabiskajam purvam - abās pusēs redzam likteņa varā pamestas kūdrinieku degradētas zemes platības - ierēdņu profesionālā žargonā runājot - atstātas "renaturalizācijai", cerībā, ka tur kaut kas atjaunoties pats no sevis. Patiesībā dzīvē tā tas nenotiek. Purvu pētniece bioloģijas doktore Māra Mara Pakalne mums pastāstīja, ka šādas vietas bez atbilstoša ūdens līmeņa nenodrošināšanas par sūnu purvu visticamāk neatjaunosies. Arī kvalitatīvs mežs te neizaugs - zeme no kuras kūdrinieki reiz saņēmuši peļņu, bet valsts niecīgus nodokļus, tagad nekalpos nekam... Ieguldījumi šādu teritoriju rekultivācijā atmaksājas tikai pēc daudzām desmitgadēm, tāpēc zemes īpašniekam reiz "noskalpētā" zeme, ja to neizmanto lauksaimniecībai vai apbūvei, nes tikai zaudējumus.

Lai mirkļa finanšu labuma dēļ šāda zemes degradēšana nenotiktu blakus vērtīgām dabas teritorijām, dodamies skatīt Cenas tīreļa austrumu rajonu, par kuru nesen Vides pārraudzības valsts birojs pieņēma atzinumu, ka šī teritorija, lai gan ir ES nozīmes aizsargājamais biotops "Neskarti augstie purvi", esot atdodama ārzemnieku privātuzņēmumam SIA "Olaines kūdra" kūdras karjera ierīkošanai... Ietekme uz blakus esošo Natura 2000 teritoriju "Cenas tīrelis" nebūšot būtiska. Māra Pakalne gan par šādu atzinumu stipri šaubās.

Šķērsojuši meliorācijas grāvi nonākam iznīcībai nolemtajā purvā. Māra pasākuma dalībniekus iepazīstina ar vērtīgām dabiskiem purviem raksturīgām augu sugām, tajā skaitā ar ārkausa kasandru, šeihcēriju, baltmeldru u.c. Protams, netrūkst arī dzērveņu, kurām ir liela vērtība kā vitamīniem bagātām ogām. Šeit apskatām arī interesantus aizaugušu lāmu-ciņu kompleksus, kas norāda uz purva bioloģisko augstvētību. Purva akaču labirinti sākas šeit un turpinās aizsargājamā teritorijā... Neradzam loģiska pamatojuma, lai no vienota dabiska purva kompleksa mākslīgi nošķeltu daļu pa kabinetos radītu zemes īpašuma robežu.

Šķērsojuši klaju ar ūdeni bagātu tīreli nonākam pie Mārupes Lielezera - faktiski Mārupes novada lielākā ezera. Ģeoloģiski vērtējot to varbūt var vērtēt arī kā t.s. purva "akaci" jeb dzelvi - plīsumu purva kūdras kupolā, taču lielās Dzelves arī iegūst visas ezera pazīmes un tā kā Mārupes novadā citas lielākas dabiskas ūdenstilpes nav, tad jāatzīst, ka šis ir īsts "Lielezers" ap 0,7 km garš un līdz 0,2 km plats. Netālā kūdras rakšanai visticamāk var ietekmēt šī ezera ūdens līmeni un tādējādi tas var aizaugt, pārvēršoties purva staignājā.

Pārgājiena dalībnieki pēc gājiena pa ciņaino klajumu ezera krastā pusdieno. Sarunas raisās un smaidi nedziest - kas gan var būt labāk par karstu tēju vēsā novembra vējā, domubiedru lokā!

No ezera ziemeļu stūra dodamies uz aptuveni kilometru attālumā esošo kūdras lauku. To ieskauj dziļi meliorācijas grāvji, kuros, kā ieraugam, no valsts aizsargājamās dabas teritorijas izplūst ūdens strautiņi. Negatīva ietekme uz Cenas tīreli pastāv jau šodien. Jautājums ir tikai vai tā tiks ievērojami palielināta, mākslīgi nošķeļot daļu no dzīvā purva organisma veseluma, vai dabas aizstāvji to novērsīs! Cenas tīrelis kā dabas vērtība pieder putniem, zvēriem, dabas draugiem, ogotājiem, sēņotājiem, medniekiem, Latvijai, Eiropas Savienībai, bet kā peļņas avots privātās kompānijas SIA "Olaines kūdra" īpašniekiem un to sponsorētajām partijām....

Svaru kausos likts ilglaicīgs sabiedrības labums un indivīdu grupas īslaicīgs labums. Rezumējot Lāčplēša dienai veltītā pārgājiena atziņas, secinu, ka cīņu frontē starp dažu un sabiedrības labumu pārstāvošiem spēkiem arī šoreiz uzvarēs tie kam būs lielāka enerģija, neatlaidība un motivācija.... Ja kādam rodas šaubas, kurā pusē nostāties, nāciet uz purvu un smelieties šeit dabas spēku! Esmu gatavs jūs šajā ceļojumā pavadīt! Aivars

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Komentāri
Daniēls
15.11.2017. 20:53
Malači!

Lai pievienotu komentāru, vispirms ir jāielogojas portālā

Saistītie raksti

Aicinām piedalīties un palīdzēt Bolderājai!
Aicinām piedalīties un palīdzēt Bolderājai!